Piaffe – vingrinājums jebkuram zirgam

Ir dažādi varianti tam, ko mēs varam mācīt zirgiem. Kāds vēlas mācīt dažādus trikus, kāds māca vilkt kamanas, ratus vai slēpotāju, kāds, savukārt, radina zirgu pie gariem pārgājieniem un pie biedējošiem priekšmetiem. Taču pastāv daudz praktisku vingrinājumu, kurus pareizi iemācot un ar kuriem trenējot jājamzirgu, viņš varēs ilgāk darīt savu darbu un jutīsies labāk, to darot. Zirga ķermenis nav piemērots mūsu nešanai uz muguras, ja vien mēs tam nepalīdzam. Tikai apzināti iemācot zirgam pieņemt svaru uz savas muguras, kā arī uzlabojot viņa fiziskās spējas, tā ķermenis kļūst spējīgs to darīt. Apmācības mērķis ir novietot zirga pakaļkājas vairāk zem korpusa un tad pārnest uz tām daļu svara. Tātad, šim darbam būtu jāsastāv no divām fāzēm. Pirmā – zirga iztaisnošana un lokanības veicināšana, lai pakaļkājas varētu piezemēties tālāk zem zirga korpusa, un otrā – sakopojuma veicināšana, kad zirga smaguma centrs tiek pārnests atpakaļ. Sakopojuma augstākā pakāpe ir levade, kas rodas smaguma centru pārnesot tik tālu atpakaļ uz saliektām pakaļkājām, ka zirga priekškājas atraujas no zemes. Nevajadzētu to jaukt ar pesade – zirga celšanu pakaļkājās, kam nav vērtības sakopojuma veicināšanā.

Plecs uz iekšu, traverss, renverss, pieņemšanas, piaffe – šie vingrinājumi nav tikai noteiktu soļu speršana – jēga tos darīt ir tikai tā, lai, pateicoties tiem, zirgs patiešām iemācās pārnest daļu svara uz pakaļkājām.

Pievēršot uzmanību nosaukumiem un teorijām, un nopietnajam ievadam, nevilšus gribas domāt, ka to darīt drīkst vienīgi iejādes sportisti vai akadēmiskās jāšanas praktizētāji. Taču tā nav – iejāde ir domāta zirgam, nevis otrādi. Jebkuram zirgam, arī 27 gadus vecai hobija ķēvītei, pat, ja ar viņu vairs nejāj, lokanības, taisnuma un sakopojuma vingrinājumi nāk par labu. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka uz vecumu zirgam ir biežāka vajadzība apgulties un atpūsties, taču zirgs var nevēlēties gulties, jo stīvuma dēļ tam var būt grūtības piecelties. Manā pieredzē ir bijis gadījums, kad zirgs, kurš patiešām nespēja piecelties bez palīdzības, to iemācījās tieši pateicoties ieguldītajam iejādes darbam.

Nevajadzētu arī uzskatīt, ka vecam zirgam tas būtu par grūtu. Piemēram 600 kg smagam zirgam izpildot levade, katra no pakaļkājām uzņem 300 kg lielu svaru. Arī pareizi izpildītā plecā, traversā vai piaffe kāju uzņemtais svars daudz nepārsniedz zirga svaru, turklāt tas tiek vienmērīgāk izlīdzināts starp visām 4 zirga kājām (sakopojuma efekts). Turpretī, it kā viegla slodze – brīva izjāde pa mežu rikšos un lēkšos – pat rada lielāku triecienu zirga kāju locītavām, pārsvarā noslogojot tieši priekškājas zirga ķermeņa svara sadalījuma dēļ. Tāpēc pievērsties pareizai un pakāpeniskai fiziskās formas veicināšanai būtu tieši ieteicams arī zirgiem – senioriem.

Akadēmiskās jāšanas skolotājs Bents Branderups (Bent Branderup) par piaffe stāsta: „Piaffe ir daudzu cilvēku aizraušanās un sapnis, daudzi vēlas, lai zirgs sper šos rikšu soļus uz vietas. Tāpēc tiek darītas dažādas lietas, kas noteikti nav piaffe. Zirgs tiek biedēts vai pārsvarots uz pleciem ar mākslīgi saliektu kaklu. [..] Piaffe nozīmē zirga pakaļkāju un gurnu saliekšanu, turklāt veidā, kas saglabā to spēju kustēties. Piaffe elementam nav citas praktiskas nozīmes – tajā jājot nav iespējams efektīvi pārvietoties, tā noder vien zirga prasmes veicināšanai, spējot saliekt iegurni un pakaļkājas.”

Tieši jājamzirga prasme saliekt iegurni un pakaļkājas kustībā, ir svarīga tā veselības saglabāšanai, taču kā līdz tam tikt? Ceļš līdz piaffe var būt dažāds. Ja zirgs ir pareizi iemācīts reaģēt uz pusieturi – rotaļājoties ar rikšu sakopojumu var pakāpeniski nonākt līdz lielas sakopojuma pakāpes rikšiem gandrīz uz vietas. Taču kā zirgu iemācīt pareizi atbildēt uz pusieturi, ja viņam vēl nav skaidra tās saistība ar pakaļkāju un gurnu locītavām? Pastāv otrs variants – var izmantot loģisku vingrinājumu virkni. Tas ir, izmantojot plecu un traversu, var iemācīt zirgam vispirms uzņemt svaru uz vienas vai otras pakaļkājas. Vislabāk to sāktonēji darīt no zemes, jo zirgam ir vieglāk iemācīties jaunas lietas, ja nav jārēķinās ar papildus svaru uz muguras. Turklāt, esot zirgam blakus, varam redzēt un novērtēt panākto efektu. Kad zirgam ir skaidrs koncepts par smaguma centra pārvietošanu vairāk uz vienas vai otras pakaļkājas, viņam var sākt paskaidrot piaffe būtību. Pirmais darba etaps ir diagonalizācija, dažviet saukta arī par skolas soļiem (school walk). Tās mērķis ir samazināt pakaļkājas stumjošo funkciju – vedināt to pacelties no zemes agrāk – reizē ar pretējo priekškāju. Lai samazinātu pakaļkājas „ceļu” atpakaļ, zirgs ielieksies iegurnī. Kad zirgs ir apguvis šo prasmi, to var veicināt spēlējoties ar kustības enerģiskuma līmeni un pārvietošanās ātrumu, kamēr, sasniedzot vismazāko ātrumu ar vislielāko enerģiju, rodas kustība, kas var tikt dēvēta par piaffe.

Gan novērtējot rezultātu, gan sekojot līdzi procesam vienmēr ir jāpatur prātā efekts, kuru vēlamies panākt – iemācīt zirga pakaļkājas saliekties zem smaguma centra. Jāņem vērā, ka, lai tas būtu iespējams, šis smaguma centrs ir jāpārnes atpakaļ zirga ķermenī. Ir vērts ieklausīties un ņemt vērā šīs zināšanas, kuras ir gadsimtiem ilgi izmantotas zirgu apmācībā, jo tieši tas ir veids kā saglabāt un veicināt zirga veselību, darba spējas un labsajūtu, neskatoties uz šķirni, uzbūvi vai pielietojumu. Ir vērts uzticēties savai acij, sajūtai un ir vērts mēģināt, jo šo darbu var izdarīt tikai cilvēka acis un rokas, nevis palīglīdzekļi, kurus varam nopirkt. Vislabākais padoms iesācējiem skan vienkārši – „sāciet!”